Grupa 93 ekspertu pieredze teritoriju attīstības
plānošanas dokumentu izstrādē:
- Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010-2030 (apstiprināta
16.12.2010) - Apskatīt [www]
- Latgales plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības stratēģija 2030
(apstiprināta 01.12.2010) - Apskatīt [www]
- Latgales plānošanas reģiona attīstības programma 2010-2017
((apstiprināta 01.12.2010) - Apskatīt [www]
- Latgales plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programma
2010. – 2017. gadam (apstiprināta 16.06.2010) - Apskatīt [www]
- Integrētās attīstības programma 2008-2015 Saldus pilsētai (apstiprināta) - Apskatīt [www]
- Teritorijas attīstības koncepcija un detālplānojums „Teritorija Mārupes
pagastā starp K.Ulmaņa gatvi (Rīga), Lielo un Daibes ielu” (2009.g.);
- Teritorijas attīstības koncepcija un detālplānojums „Teritorija
Saulkrastos, Ainažu ielā 72 un Ainažu ielā 72b”;
- Rīgas plānošanas reģiona ekonomikas profila izstrāde (2009.g.)
- Latgales, Vidzemes, Pleskavas un Ļeņingradas reģionu kopējās telpiskās
attīstības stratēģijas izstrāde Interreg III A Ziemeļu prioritātes projekta
„Remote Access” ietvaros - Apskatīt [www]
- Pētījums (300 ezeri) un ūdeņu izmantošanas pasākumu plāns projekta „Ezeru
un upju izmantošana tūrisma, rekreācijas un transporta vajadzībām Latgales un
Rytu Aukštaitijas reģionos – potenciāls, infrastruktūras attīstība un
nepieciešamās investīcijas”;
- Līdzdalība nacionālā līmeņa attīstības plānošanā: Latvijas ilgtspējīgas
attīstības stratēģijas 2030 ietvaros tematiskās darbnīcas „Telpiskā attīstība
un apkārtējā vide” satura izstrāde un vadīšana, Piekrastes telpiskās attīstības
pamatnostādņu 2011.–2017.gadam projekta darba grupa (2010.g.)
- Attīstības koncepcijas izstrāde Andrejsalas (Rīga) detālplānojuma
ietvaros (2006.g.)
Mūsu
pieeju attīstības plānošanā raksturo plaša sabiedrības
līdzdalība un daudzveidīgu komunikācijas līdzekļu izmantošana: interneta rīki,
publikācijas, darba grupas, semināri, sanāksmes, aptaujas, utt.
Pēdējā laikā aizvien plašāk pielietojam
komunikatīvo plānošanas metodi, kas plaši pazīstama attīstītajās valstīs, t.sk.
Skandināvijā. Tā prasa vairāk resursu un prasmes (moderatoru, pastāvīgu
informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm, u.c.), toties padara plānošanas
procesu efektīvāku, orientētu uz ieviešanu.
Plānošanas procesā iesaistām visus aktīvākos
sabiedrības locekļus un visu sektoru – valsts, pašvaldības un privāto uzņēmumu
vadītājus.
Plānošanas dokumenta redakcija tiek sagatavota
pēc iespējas agrākā fāzē, lai tā tiktu aktīvi izmantota darba procesā,
diskusijās. Sabiedriskās apspriešanas posms šajā gadījumā kalpo vairāk kā
apstiprinājums, ka panākta vienošanās starp iesaistītajiem dalībniekiem vai
kādi jautājumi ir attīstāmi tālāk, izvērstāk.
Mūsu speciālistiem ir liela pieredze semināru,
sapulču un diskusiju - Apskatīt [www] - organizēšanā
un vadīšanā.
