Ieraksti zem sadaļas “Pētijumi”

Laba gaisa kvalitāte ir viens no priekšnosacījumiem Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstībai.

Tādēļ, lai sagatavotu teritorijas plānojumu, kas nodrošinātu kvalitatīvas pilsētvides attīstību, Jūrmalas pilsētas teritorijai tika veikta esošo gaisa piesārņojuma izkliežu modelēšana. Valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ar gaisa kvalitātes pārraudzības un modelēšanas datorprogrammu EnviMan (versija Beta 3.0D), izmantojot Gausa matemātisko modeli aprēķināja slāpekļa oksīda, cieto daļiņu (PM10), oglekļa oksīda un sēra dioksīda izkliedes. Aprēķinu veikšanā tika izmantoti dati par transporta intensitātēm autoceļa A10 Rīga-Ventspils un autoceļa P128 Sloka – Talsi ievadā Jūrmalā, maģistrālā ielu tīkla izvietojumu un transporta līdzekļu vecuma sastāvu, stacionāro avotu izmešu daudzumu un sastāvu. Izlasīt visu ierakstu »

Comments Komentāri »

Jūrmalas pilsēta izvietojas Lielupes piekrastes palienē un tās grīvā, rietumu daļa – ar Lielupi saistīto ūdenstilpju un ūdensteču – Slokas ezera, Vecslocenes un Vēršupītes  – krastos, kam raksturīga regulāra pilnīga vai daļēja applūšana. Applūšanu Lielupē un tās pietekās rada pavasara pali, strauji kūstot sniega ūdeņiem, spēcīga un ilgstoša lietus līšana, kā arī ūdens uzplūdi  no jūras vētru laikā.

Šādās teritorijās esošās ēkās un objekti regulāri applūst, bojājot būves un īpašumus, atsevišķos gadījumos apgrūtinot pārvietošanos, izskalojot krastus, piesārņojums no applūstošo upju un ezeru piekrastes joslas strauji ieplūst ūdeņos un pasliktina to ekoloģisko kvalitāti. Ūdeņos šādi var nokļūt cilvēkam un dzīvniekiem bīstamas un kaitīgas vielas, pieaugot slāpekļa un fosfora saturam ūdeņos, upes un ezeri aizaug, aktivizējas aļģu ziedēšana, tostarp potenciāli toksisko zilaļģu, kas rada nelabvēlīgus apstākļus iedzīvotāju atpūtai pie un uz ūdeņiem, īpaši peldēšanai. Vienlaikus upju un ezeru palienēs, kur ir saglabāta neskarta daba, sastopami reti un unikāli dabas kompleksi, savdabīgas ainavas.

Lai novērstu nelabvēlīgās teritoriju applūšanas ietekmes un saglabātu konkrētai teritorijai raksturīgo dabu un ainavas, mūsu valsts normatīvajos aktos (Aizsargjoslu likums un saistībā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi) ir noteikts, ka teritorijas plānojumos gar upēm un ezeriem ir jānosaka aizsargjoslas, kurās ir ietveramas arī applūstošās teritorijas. Izlasīt visu ierakstu »

Comments Komentāri »

Reljefs, klimats, pludmale, kāpu meži, Rīgas līča ūdeņi, ārstnieciskās dūņas un minerālūdeņi ir resursi, kas ir priekšnoteikumi Jūrmalas attīstībai kā kūrortpilsētai.

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma uzdevumi ir nosacījumu definēšana, kas veicinātu šo resursu aizsargāšana, saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Lai apzinātu reālo un modelētu iespējamo situāciju kūrortresursu izmantošanā pilsētas attīstības veicināšanai kā kūrortpilsētai, SIA „Grupa93″ uzdevumā kurortoloģisko resursu eksperte Lilija Frīdenberga veica izvērtējumu par kūrorta attīstībai nepieciešamo Jūrmalas pilsētas dabas resursiem kā ietvaros sniedza ieteikumus Jūrmalas pilsētas kurortoloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai.

Ar L. Frīdenbergas veikto Kūrorta attīstībai nepieciešamo Jūrmalas pilsētas dabas resursu vērtējumu varat iepazīties šeit. . Adobe pdf[225 KB]

Mikroklimatisko zonu karte – pilnā izmērā skatīt te..[JPG/882KB]

Comments Komentāri »

Jūrmalas pilsētas teritorija izvietojas sauszemes joslā starp Rīgas jūras līci un Lielupi. Tādēļ tajā sastopami savdabīgi, aizsargājami, reti un arī apdraudēti bioloģiskajai daudzveidīgai nozīmīgi dabas kompleksi un teritorijas: mežu, kāpu, palieņu pļavu un purvu biotopi, kā arī sērūdeņraža veidošanās vietas.

Jūrmalas teritorijas plānojuma 2009. – 2021.g. izstrādes gaitā ir apkopota pieejamā informācija, veikta papildus teritorijas apsekošana un izpēte par dabas vērtībām pilsētā un tā apkopota bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgo teritoriju kartē.

Pilnā izmērā lejupielādēt te.. [JPG/ 5.44 MB]

Pilnā izmērā lejupielādēt te.. [JPG/ 2.10 MB]

Kartē attēlotas: Izlasīt visu ierakstu »

Comments Komentāri »