Jūrmalas pilsēta izvietojas Lielupes piekrastes palienē un tās grīvā, rietumu daļa – ar Lielupi saistīto ūdenstilpju un ūdensteču – Slokas ezera, Vecslocenes un Vēršupītes  – krastos, kam raksturīga regulāra pilnīga vai daļēja applūšana. Applūšanu Lielupē un tās pietekās rada pavasara pali, strauji kūstot sniega ūdeņiem, spēcīga un ilgstoša lietus līšana, kā arī ūdens uzplūdi  no jūras vētru laikā.

Šādās teritorijās esošās ēkās un objekti regulāri applūst, bojājot būves un īpašumus, atsevišķos gadījumos apgrūtinot pārvietošanos, izskalojot krastus, piesārņojums no applūstošo upju un ezeru piekrastes joslas strauji ieplūst ūdeņos un pasliktina to ekoloģisko kvalitāti. Ūdeņos šādi var nokļūt cilvēkam un dzīvniekiem bīstamas un kaitīgas vielas, pieaugot slāpekļa un fosfora saturam ūdeņos, upes un ezeri aizaug, aktivizējas aļģu ziedēšana, tostarp potenciāli toksisko zilaļģu, kas rada nelabvēlīgus apstākļus iedzīvotāju atpūtai pie un uz ūdeņiem, īpaši peldēšanai. Vienlaikus upju un ezeru palienēs, kur ir saglabāta neskarta daba, sastopami reti un unikāli dabas kompleksi, savdabīgas ainavas.

Lai novērstu nelabvēlīgās teritoriju applūšanas ietekmes un saglabātu konkrētai teritorijai raksturīgo dabu un ainavas, mūsu valsts normatīvajos aktos (Aizsargjoslu likums un saistībā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi) ir noteikts, ka teritorijas plānojumos gar upēm un ezeriem ir jānosaka aizsargjoslas, kurās ir ietveramas arī applūstošās teritorijas.

Jūrmalas teritorijas plānojuma 2009. – 2021.g. izstrādes gaitā, ievērojot normatīvo aktu nosacījumus, ir noteiktas un attēlotas kartē Lielupes un ar to saistīto ūdensobjektu applūstošās teritorijas. To noteikšanā izmantoti šādi kritēriji:

1)      Ministru kabineta noteikumos Nr. 406 “Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” (pieņemti 03.06.2008.) minēto pazīmju sastopamība dabā un atpazīstamība ortofoto kartē,

2)      aprēķinātās Lielupes maksimālā ūdens līmeņa ar 10 % varbūtību atzīmes un augstuma līnijas teritorijām, kur izmainīts dabiskais reljefs un dabiskā veģetācija un applūstošās teritorijas robeža dabā nav konstatējama,

3)      degradēto un daļēji pārveidoto palienes teritoriju ekoloģiskā nozīme, iespējamā atjaunošana un turpmākās izmantošanas iespējas, kā arī veiktās uzbēršanas likumība,

4)      iespēja applūstošās teritorijas robežu precizēt detālplānojumā.

Aplūstošas teritorijas turpmāk tiks ietvertas Lielupes, Slokas, Vecslocenes un Vēršupītes aizsargjoslās. Jāatzīmē, ka Slokas, Vecslocenes un Vēršupītes applūstoša teritorijas atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā un ka maksimālā applūstošā teritorija ir plašāka nekā regulāri applūstošā.

Teritorijas plānojuma risinājumi applūstošajās teritorijās paredzēs atļautās izmantošanas, kas ietver infrastruktūras veidošanu un veicinātu ūdensmalu un Lielupes izmantošanu un atgriešanu pilsētas struktūrā ar pilsētas dzīvi pie un uz ūdens, atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām, kas applūstošajās teritorijās pieļauj esošo būvju renovāciju, īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku būvniecība, peldvietu, eliņu, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātņu būvniecību, jahtu ostu, transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu, enerģijas pārvades un sadales būvju u.c. būvniecību un tās nodrošināšanai nepieciešamo teritorijas uzbēršanu.

Jūrmalas applūstošo teritoriju atskaiti -  lejupielādēt te.. Adobe pdf[5.27 MB]

Jūrmals applūstošo teritoriju ortofoto karte – lejupielādē te.. [.jpg/ 6.19 MB]

Komentēšana ir slēgta.